Aktualitātes

Kuldīgā atklāta kampaņa “Rindā uz ģimeni”, aicinot novadniekus kļūt par aizbildņiem, adoptētājiem un audžuvecākiem

Ilze ZembergaIlze Zemberga
99 skatījumi0

Ārpus ģimenes aprūpē pašlaik atrodas vairāk nekā 5100 bērni Latvijā, bet rindā uz ģimeni gaida gandrīz 1000 bērnu. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību un aicinātu iedzīvotājus kļūt par šo bērnu vienīgo cerību uz ģimeni un pilnvērtīgu bērnību, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija uzsākusi kampaņu “Rindā uz ģimeni”, kas šodien, 7.septembrī, ar simbolisku vides objektu – tukšu krēslu rindu, atklāta Kuldīgas novadā.

Latvijā ir bērni, kuri dažādu apstākļu dēļ tiek šķirti no savas bioloģiskās ģimenes un nonāk ārpusģimenes aprūpē. Daļai bērnu izdodas salīdzinoši ātri nonākt ģimeniskā vidē, bet citi audžuģimeni vai citu piemērotu risinājumu gaida ilgstoši. Latvijā 5160 bērnu atrodas ārpusģimeņu aprūpē aizbildnībā un audžuģimenēs, taču teju 1000 bērnu gaida rindā uz ģimeni – aprūpes un krīzes centros. Šobrīd Latvijā ir vien 654 audžuģimenes, kurās ir ievietoti vairāk nekā 1300 bērni, taču teju 1000 bērni joprojām gaida savu ģimeni.

“Latvijā joprojām ir bērni, kuri gaida nevis kādu pakalpojumu, bet cilvēkus, kuri viņiem kļūs par ģimeni. Vienlaikus redzam satraucošu tendenci – audžuģimeņu skaits samazinās, bet bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē pieaug. Tas nozīmē, ka mums kā sabiedrībai ir jāmeklē risinājumi un jāuzrunā cilvēki, kuri līdz šim varbūt nav iedomājušies sevi kā aizbildņus, adoptētājus vai audžuvecākus. Ar kampaņu “Rindā uz ģimeni” vēlamies parādīt, ka aiz katra skaitļa ir konkrēts bērns ar savu stāstu, vajadzībām un ļoti vienkāršu vēlmi – justies piederīgam un būt kādam svarīgs. Dažkārt bērna dzīvē izšķirošs var būt viens pieaugušais, kurš ir gatavs atvērt savas mājas un savu sirdi,” uzsver Ilze Paleja, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas valdes priekšsēdētāja.

“Šobrīd ārpusģimenes aprūpē atrodas 76 Kuldīgas novada bērni: 22 bērni uzturas audžuģimenēs, 52 – aizbildnībā, bet 2 – ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās. Kopumā bērni ir ievietoti 16 audžuģimenēs, un viņu vidējais vecums ir 10 gadi. No 17 audžuģimenēm septiņas dzīvo pilsētās – Kuldīgā un Skrundā –, savukārt desmit dzīvo novada pagastos. Mūsu novada audžuģimeņu vidējais vecums ir 53 gadi – divas audžuģimenes ir pensijas vecumā, bet piecas ģimenes ir vecākas par 60 gadiem. Jau šobrīd ir zināms, ka tuvākajā nākotnē ārpusģimenes aprūpe potenciāli varētu būt nepieciešama vēl vismaz 20 Kuldīgas novada bērniem, diemžēl audžuģimeņu skaits samazinās”, atklāj Kuldīgas novada Bāriņtiesas vadītāja Liene Lācekle, aicinot novadniekus izvērtēt savas iespējas sniegt mājas bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Stibu ģimene no Skrundas audzina piecus bērnus, tostarp trīs audžubērnus. “Par audžuģimeni kļuvām Covid laikā, kad mums bija vairāk brīva laika un varējām iziet nepieciešamās apmācības. Tas ir ļoti skaists sirds darbs – ir patīkami dot mīlestību citiem un saņemt to pretī. Mūsu ģimenē jau kopš pirmās dienas visi ir vienlīdzīgi – ja pērkam gardumus, tad visiem, ja rājamies, tad uz visiem. Visi ir brāļi un māsas, kas cits citu ļoti uzmana un pieskata. Vislielākais gandarījums ir tad, kad arī pēc pilngadības sasniegšanas bērni pie mums ciemojas tikpat bieži. Kad ikdienā dzirdi “paldies” vai Mātes un Tēva dienā saņem kartiņu, saproti, ka esi kaut ko izdarījis pareizi.” saka Stibu ģimene – tētis Gatis un mamma Anda.

Vides objekts “Rindā uz ģimeni” Kuldīgā, Liepājas ielā 42, aicina līdzcilvēkus uzzināt vairāk par ārpusģimenes aprūpes iespējām un veidiem, kā sniegt atbalstu ģimenēm un nevalstiskajām organizācijām, kas rūpējas par bērniem, kuru vecāki nespēj par viņiem parūpēties, Vairāk informācijas par iespēju kļūt par audžuģimeni un aizpildīt izvērtēšanas testu pieejama šeit: rindauzgimeni.lv.

Atbalsts audžuģimenei

Kā kļūt par audžuģimeni?

Lai kļūtu par audžuģimeni

 

 nosacījumi –       vismaz viens no laulātajiem (persona) ir: Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks;

vecumā no 25 līdz 60 gadiem
Audžuģimenes statusa iegūšanas process darbības/ soļi –       laulātajiem (personai) ar iesniegumu, psihiatra un narkologa atzinumus jāvēršas bāriņtiesā;

–       bāriņtiesa mēneša laikā (izvērtējot motivāciju, savstarpējās attiecības, prasmes un zināšanas bērnu aprūpē, noskaidrojot materiālo stāvokli, pārbaudot dzīves apstākļus, pieprasot informāciju no Sodu reģistra) lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai;

–       laulātie (persona) slēdz vienošanos ar atbalsta centru (pēc savas izvēles) par atbalsta sniegšanu;

–       laulātie (persona) apgūst vienreizēju mācību kursu vismaz 50 akadēmiskās stundas (teorētiskās un praktiskās nodarbības) un vismaz 16 akadēmiskās stundas (prakse – pieredze ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem);

–       atbalsta centrs nodrošina:

·      bezmaksas mācības un izsniedz apliecību, kā arī organizē ikgadējās zināšanu pilnveides mācības par bērnu aprūpi vismaz 8 stundu apjomā,

·      psihologa konsultācijas un atzinuma sagatavošanu,

·      audžuģimenes raksturojuma un informācijas par mācību programmas apguvi sagatavošanu;

·      psihologa un sociālā darbinieka atbalstu;

–       bāriņtiesa pieņem lēmumu par audžuģimenes statusu mēneša laikā pēc mācību programmas sekmīgas apgūšanas.
Audžuģimenes sadarbība ar Atbalsta centru darbības/

soļi

 –       audžuģimene sadarbojas ar atbalsta centru Atbalsta un individuālā attīstības plāna izstrādē.

–       atbalsta centrs Atbalsta un individuālās attīstības plāna ietvaros nodrošina psihosociālo atbalstu audžuģimenēm un tajās ievietotajiem bērniem;

–       audžuģimene nekavējoties informē atbalsta centru:

·      par iemesliem, kādēļ nevar uzņemt ģimenē bērnu,

·      par šķēršļiem, kas būtiski ietekmē spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus;

·      par apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt             bērna turpmāko aprūpi audžuģimenē.
Kārtība, kādā audžuģimenē  ievieto bērnu nosacījumi –       bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē;

–       pašvaldības un audžuģimenes līgums par bērna ievietošanu audžuģimenē;

–       atbalsta centra un audžuģimenes vienošanās par atbalsta sniegšanu;

–       vienlaikus drīkst ievietot ne vairāk par trim bērniem, izņemot gadījumu, ja audžuģimenē ievieto brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas);

–       kopējais bērnu skaits nedrīkst būt lielāks par sešiem;

–       kopējais bērnu skaits ikdienas aprūpē audžuģimenē bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nedrīkst būt lielāks par diviem.
Audžuģimenes finansēšana kārtība   –       Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa izmaksā:

atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu – 171 euro mēnesī; par diviem bērniem – 222,30 euro mēnesī, par trīs un vairāk bērniem – 273,60 euro mēnesī);

–       pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē izmaksā:

·      pabalstu bērna uzturam ne mazāk par 390 euro mēnesī (bērnam līdz 7 gadiem) un 468 euro mēnesī (bērnam no 7 līdz 18 gadu sasniegšanai);

·      vienreizējs pabalsts bērna apģērba un mīkstā inventāra iegādei 50% apmērā no valstī noteiktās ;

·      pabalsts skolas piederumu iegādei 50 euro gadā;

·      pabalsts dažādu sociālo vajadzību risināšanai 100 euro gadā.