Kā rodas bezsaimnieka kaķi?
Mūsdienu kaķi dzīvo divās dažādās realitātēs. Kamēr vieni pilniem vēderiem murrā saimnieka klēpī, citi slēpjas aukstos pagrabos un cīnās par izdzīvošanu. Ieraugot dzīvnieku, kas acīmredzami dzīvo uz ielas, cilvēki mēdz vīpsnāt – par to, cik savēlies un netīrs ir kaķa kažoks, cik novārdzis un izbadējies ir dzīvnieks. Bērni no vecākiem dzird: “Neskaries klāt šim kaķim, viņš ir slims! Viņam ir parazīti, vīrusi. Viņš tev ieskrāpēs.”
Bet vai Tu patiesībā zini, kāpēc šie kaķi ir nonākuši uz ielas?
Cilvēka sabiedrotais tūkstošiem gadu
Mājas kaķi (Felis Catus), kas oriģināli cēlies no Āfrikas savvaļas kaķa, pirms 12 000 gadiem pieradināja cilvēks – sākumā kā palīgu grauzēju iznīcināšanā, bet vēlāk arī kā kompanjonu. Atšķirībā no suņiem, kuru šķirnes tika mērķtiecīgi selekcionētas, kaķi par cilvēka sabiedrotajiem kļuva savstarpēji izdevīga “darījuma” rezultātā. Attīstoties lauksaimniecībai, cilvēki sāka uzkrāt graudus, kas piesaistīja peles un žurkas. Likumsakarīgi arī savvaļas kaķi arvien biežāk uzturējās cilvēka tuvumā, jo zināja – šeit varēs paēst. Laika gaitā cilvēks saprata: ja šis dzīvnieks man palīdz kontrolēt kaitēkļus un pasargāt labību, kāpēc gan neļaut tam dzīvot blakus?”
Kaķa amizantā uzvedība, spēja mazināt stresu un radīt mieru cilvēkus apbūra. Senajā Ēģiptē kaķus uzskatīja par svētiem dzīvniekiem un piemēroja bargus sodus, ja kāds dzīvniekiem darīja pāri. Senās Romas un Senās Grieķijas iedzīvotāji sevišķi novērtēja kaķu neatkarību un filigrāno dabu, Japānā kaķus uzskatīja par veiksmes simbolu, bet islāma valstīs cienīja to tīrību. Grūtākos laikus murrātāji piedzīvoja viduslaiku Eiropā, kur līdztekus “raganām” cieta arī kaķi, baznīcai tos saistot ar tumšo maģiju un pārdabiskām spējām. Masveida naids pret kaķiem nepalika bez sekām – samazinoties dzīvnieku skaitam, savairojās žurkas un drīz vien izplatījās tādas bīstamas slimības kā leptospiroze un Buboņu mēris.
Aristokrātu statusa simbols
19.gadsimtā cilvēki kaķiem sāka piešķirt lielāku nozīmi, turot tos ne tikai grauzēju populācijas kontrolei, bet arī savam priekam. Aizsākums meklējams Anglijas karalienes Viktorijas galmā – dekādēm ilgajā valdīšanas laikā viņai bijuši vismaz 30 mājdzīvnieki, tostarp viņas slavenais persiešu šķirnes kaķis vārdā Baltais virsis (White Heather). Mīlestība pret kaķiem sniedzās tālu pāri galma vārtiem: Viktorija iesaistījās mecenātismā, atbalstot pirmās dzīvnieku aizsardzības kustības, un aktīvi pauda nostāju – sabiedrībā jāizskauž vispārējie aizspriedumi un gadsimtiem ilgā nepatika pret šo sugu.
Karalienes ietekmē sabiedrībā pieauga interese par dzīvnieku audzēšanu un jau 1871. gadā Londonā notika viena no pirmajām lielajām kaķu izstādēm. No dzīvnieka, kuram cilvēks gadsimtiem ilgi gājis ar līkumu, kaķis kļuva par ekskluzīvu statusa simbolu.
Pēcāk kaķa loma strauji mainījās urbanizācijas ietekmē, cilvēkiem pārvācoties uz pilsētām. Iedzīvotāji ātri vien saprata – klusais, tīrīgais un neatkarīgais murrātājs ir ideāls mājdzīvnieks dzīvoklim. Tādējādi jau vairāk nekā simts gadus kaķi līdztekus suņiem ir populārākie mājas mīluļi pasaulē.
Cilvēku bezatbildības sekas – kaķu kolonijas
Mūsdienās kaķis lielākoties tiek uztverts kā ģimenes loceklis, kuram nepieciešamas rūpes, ārstēšana un piemērota dzīves vide. Pasaulē tiek pētīta kaķu uzvedība, attīstās jaunas ārstēšanas metodes, aizvien biežāk runāts par labturības standartiem, lai dzīvnieks nodzīvotu ilgu, pilnvērtīgu mūžu. Tomēr tā ir tikai viena realitātes puse.
Latvijā dzīvnieku aizsardzības nozare arvien nav sakārtota, un bieži vien jautājumi par īpašnieka atbildību pret mājas mīluli nenonāk lēmuma pieņēmēju dienaskārtībā. Attieksmes maiņai traucē novecojuši, paaudzēs pārmantoti uzskati, kas sevišķi raksturīgi postpadomju valstīm – piemēram, ka kaķis var izdzīvot uz ielas un nav speciāli jābaro, jo noķers peli. Ka, pārvācoties uz citu mājokli, mājdzīvnieku var izmest tāpat kā vecu dīvānu. Ka mazu kaķēnu var paņemt bērnam kā rotaļlietu un, kad tas izaug un kļūst neērts, atdot patversmei vai atstāt mežā.
Rezultātā rodas bezsaimnieka kaķi jeb dzīvnieki bez īpašnieka, kuri mīt savvaļas apstākļos ar minimālu aprūpi (barību un pajumti) vai bez tās un par kuriem pēc brīvprātības principa rūpējas kāda persona vai dzīvnieku aizsardzības organizācija. Ja vienā teritorijā uzturas un barojas vairāki kaķi, veidojas kolonija.
Kolonija sākas ar vienu dzīvnieku. Piemēram, kādai tantei mājās ir nesterilizēta kaķene, kura brīvi klejo un regulāri dzemdē kaķēnus. Sākumā tante par tiem rūpējas, bet, kad kaķēni sasniedz dzimumgatavību un kļūst skaļi, izmet dzīvniekus uz ielas. Viens mirklis – un kaķiem vairs nav ne pajumtes, ne barības. Sākas smagā cīņa par izdzīvošanu. Tā kā kaķi nav sterilizēti, tie sāk vairoties. No trim kaķiem kolonija izaug par desmit, puse no tiem ar tuvradniecības izraisītām ģenētiskām saslimšanām un vīrusu infekcijām. Ik pa laikam kolonijai tiek “piemesti” klāt jauni kaķi, kas kādam ir apnikuši – cits kļuvis lieks, jo ir par vecu, cits nopirkts kā dāvana bērnam. Kaķu skaits kolonijā aug, parādās slimības, kautiņi, bads un ciešanas. Dzīvniekus apdraud plēsēji, nelabvēlīgi iedzīvotāji, bargas ziemas. Ejot garām kolonijai, cilvēki saka: “Tas ir ielas kaķis. Viņam nevajag palīdzēt. Viņš tā dzīvo”.
Cilvēki, kas pieļauj šādu izturēšanos pret savu mājas mīluli, daļēji to skaidro ar kaķa raksturu – viņš taču ir neatkarīgs, brīvību mīlošs dzīvnieks, gan jau izdzīvos. Tomēr, lai cik ziņkārīgs un patstāvīgs būtu mājas kaķis, viņa vieta ir blakus cilvēkam – tam, kurš viņu pieradināja.
Ceļā uz humānāku attieksmi
Patiesībā ielas kaķu nav. Ir tikai cilvēku pievilti un nodoti mājas kaķi, kuri vada savas dienas, meklējot vietu zem saules.
Kā mēs varam palīdzēt?
- Sterilizē savu mājdzīvnieku! Ja Tavs kaķis staigā ārpus mājas teritorijas, viņam obligāti jābūt sterilizētam, čipētam un reģistrētam mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā – to nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums.
- Esi atbildīgs! Situācijas dzīvē mēdz būt dažādas – pēkšņi jāmaina dzīvesvieta, pienāk laiks ģimenes pieaugumam, parādās alerģija. Tavs kaķis ir pilnībā atkarīgs no Tevis neatkarīgi no dzīves apstākļiem – vai spēsi uzņemties atbildību un rūpes par dzīvnieku brīžos, kad būs grūti?
- Nepaej garām! Bezpalīdzīgā stāvoklī esošs kaķis būs satraukts, meklēs palīdzību pie garām ejoša cilvēka vai tieši pretēji – slēpsies no bailēm. Redzot nelaimē nonākušu ielas kaķi, palīdzi vai ziņo tuvākajai dzīvnieku aizsardzības organizācijai, kas kaķi noķers, nogādās pie veterinārārsta un, iespējams, sameklēs jaunas mājas.
- Māci atbildību arī citiem! Tieši mūsu rīcība un vārdi noteiks nākotnes attieksmi pret dzīvniekiem – jo iejūtīgāki un apzinīgāki būsim pret saviem mīluļiem, jo vairāk šādu vērtību ieaudzināsim arī bērniem, mācot: “Ikviena dzīve būtne ir pelnījusi cieņu un rūpes!”
Atceries – problēmu radīja cilvēks, un tikai cilvēks to spēj atrisināt.








