Par Kuldīgu

Fakti par Kuldīgu

  • Kuldīga – pilsēta Kurzemes centrā, 150 km no Rīgas, 100 km no Liepājas un 50 km no Ventspils.
  • Kuldīgas pilsēta ir Kuldīgas novada administratīvais centrs.
  • Kuldīgas pilsētas teritorija ir 13,2 km2.
  • Iedzīvotāju skaits Kuldīgā – 10710 (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, 30.06.2021.)

Kuldīgas vecpilsētas vecākā ēka

Kas Kuldīgā īpašs?

Pašā Kurzemes sirdī, Ventas krastos ir pilsēta ar krietnu gadu nastu plecos – Kuldīga. Viss te ir īsts. Šauras, bruģētas ieliņas, kuru labirintos it viegli var apmaldīties, senas mājas, kas glabā aizraujošus stāstus par pagājušiem gadu simtiem un šeit mitušiem cilvēkiem, krāšņi dakstiņu jumti, noslēpumainā Alekšupīte, kas vijas starp mājām, un romantiski tiltiņi, kas tā vien aicināt aicina piestāt, ieklausīties Alekšupītes ūdeņu čalās un novērtēt mirkļa burvību.

Kuldīga ir pilsēta ar dvēseli. Tā ir Kurzemes pērle vēstures un šarma baudītājiem. Kuldīga un tās apkaime ir kā atvērta vēstures brīnumgrāmata – jo vairāk to šķirsti, jo vairāk interesantā atrodi, līdz esi kļuvis par daļu no tās. Kuldīga ir saistoša ikvienam, kurš vēlas sajust romantiku, vēstures elpu un baudīt izcilus pasākumus.

Pavasarī pāri Eiropas platākajam ūdenskritumam – Ventas rumbai – ņipri lec zivis, vasarā var baudīt spirdzinošu peldi Zilā karoga pludmalē un naksnīgu brīvdabas kino, rudenī priecāties par krāšņajām koku lapām, bet ziemā sajusties kā Ziemassvētku pasakā.

Bet visos gadalaikos Kuldīgā var apbrīnot kuldīdznieku kopīgiem spēkiem saglabāto, autentisko vecpilsētu, kas kā vislabākā liecība par savulaik vareno Kurzemes-Zemgales hercogisti 2021. gadā pieteikta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam, skaisto dabu, doties spirdzinošās pastaigās, baudīt gardu maltīti kādā no omulīgajiem krodziņiem un vienkārši svinēt dzīvi. 2023. gadā Kuldīgas Vecpilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Kuldīgā mītošie cilvēki ir radoši un uzņēmīgi, sirsnīgi, viesmīlīgi un draudzīgi. Viņi mīl savu pilsētu, dzīvo, strādā un atpūšas ar degsmi, aizrautību un no visas sirds. Viņi uzdrošinās īstenot lielākas un mazākas idejas, sapņo lielus sapņus un priecājas par to piepildīšanos.

Kuldīgu izvēlas tie, kuriem patīk, ka te nav sastrēgumu un lielpilsētas burzmas, kuri novērtē mierīgāku dzīves ritmu un to, cik te viss ir tuvu un ātri sasniedzams. Dzīvojot te, var strādāt jebkurā vietā pasaulē un vakaros doties pastaigā pa vecpilsētu vai gar Ventmalu klausīties putnu dziesmās un Ventas rumbas šalkoņā. Gleznaino pilsētvidi jau daudzu gadu desmitu garumā novērtējuši mākslinieki, kuriem šeit patīk strādāt plenēros un izstādīt mākslas darbus kādā no pilsētas izstāžu telpām.

Ja vēlies uzzināt ko vairāk par Kuldīgu, tās vēsturi un iesniegto pieteikumu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam, aicinām ieskatīties šeit:

Kuldīgas vēsture. Sagatavots pēc dr. hist. Mārītes Jakovļevas un dr. hist. Kristīnes Beķeres materiāliem.

Kuldīgas pieteikums UNESCO pasaules mantojuma sarakstam

2021. gada janvārī Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominēja Kuldīgu, iesniedzot UNESCO Pasaules mantojuma centram sagatavoto nominācijas “Kuldīga /  Goldingena Kurzemē” pieteikumu.

Ideja par Kuldīgas pieteikšanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstam ir sena – tā radusies uzreiz pēc tam, kad Latvija 1997. gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Darbs pie nominācijas izstrādes aizsākās 2001. gadā toreizējā Kuldīgas mēra, pēc profesijas arhitekta, Edgara Zalāna laikā. Viņa vadībā aizsākto turpina un Kuldīgas virzību uz UNESCO atbalsta Inga Bērziņa, kura pašvaldību vada kopš 2007. gada.

Kuldīga ir UNESCO Latvijas Nacionālajā sarakstā kopš 2004. gada. Lai pilsētu būtu iespējams pieteikt Pasaules mantojuma sarakstam, bija nepieciešams sakārtot pilsētas vēsturisko centru, izstrādāt apsaimniekošanas un attīstības plānus, apzināt Kuldīgas pilsētas vērtības, tās saglabāt un mērķtiecīgi atjaunot. Ļoti svarīga ir pilsētas iedzīvotāju, namu īpašnieku, apsaimniekotāju un Kuldīgas novada pašvaldības sadarbība, kas izveidojusies par neatņemamu vēsturiskā centra pārvaldības daļu. 2011. gadā tika apstiprināts Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un attīstības plāns, kas visaptveroši iekļauj kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas dažādus aspektus, tos integrējot ekonomiskās attīstības, vides aizsardzības, tūrisma un kultūras attīstības sadaļās. Tāpat rūpīgi un ilgstoši strādāts, pētot un popularizējot pilsētas vēsturisko arhitektūru un pilsētbūvniecību, ainavu un dabas vērtības, kā arī nemateriālo kultūras mantojumu. Kuldīgas kultūrvēsturiskais mantojums tiek pārvaldīts ļoti mērķtiecīgi, īpašu vērību pievēršot oriģinālo vērtību saglabāšanai, ievērojot autentiskuma principus un kopjot vēsturiskās pilsētvides kopējo integritāti.

Pēc UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas ieteikuma Kuldīgas novada pašvaldība 2018. gadā nominācijas sagatavošanā piesaistīja starptautisku ekspertu un studentu grupu no Brandenburgas Tehniskās Universitātes Mantojuma pārvaldības institūta profesores Britas Rūdolfas vadībā. B. Rūdolfa pēc rūpīgas izpētes ieteica Kuldīgas īpašas nozīmes universālās vērtības pamatojumu balstīt Kurzemes – Zemalles hercogistes laika posma kontekstā.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā Latviju šobrīd pārstāv Rīgas vēsturiskais centrs (1997) un Strūves ģeodēziskais loks (2005). Iesniegtās nominācijas Pasaules mantojuma sarakstam izvērtē padomdevējinstitūcija Starptautiskā ievērojamu vietu un pieminekļu padome (ICOMOS). Ņemot vērā ekspertu ieteikumus, lēmumus par vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā pieņem UNESCO Pasaules mantojuma komiteja.

Nominacija_Kuldiga_Goldingena_Kurzeme_2021

Kartes_nominacijai_2021

Kadastra_kartes_nominacijai_2021

Pārvaldības plāns ar pielikumiem Nr. 1, Nr. 2, un Nr. 3

Nominācijas buklets LV

Nomination booklet ENG

Livret de nomination FR

Kuldīgu iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

2023. gada 17. septembrī Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot  Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi – viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Kuldīdzniekus nozīmīgajā notikumā sveic Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Kuldīgas vecpilsētas iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ir nozīmīga starptautiska atzinība Latvijai un Kuldīgai. Es apsveicu kuldīdzniekus ar šo panākumu!   Ik reizi viesojoties Kuldīgā, esmu pārliecinājies, ka pilsēta dzīvo savu dinamisko dzīvi,  novads turpina attīstīties, pateicoties tā iedzīvotāju uzņēmībai.   UNESCO izcilības zīmols veicina atpazīstamību pasaules mērogā, tātad arī tūrisma potenciālu. Lai arī Kuldīgas šarms ir vienmēr piesaistījis apmeklētājus no tuvām un tālām vietām, novēlu, lai šī interese aug un nes taustāmu ieguvumu vietējai ekonomikai. Aicinu apzināties un izmantot iespējas, ko šis starptautiskais novērtējums sniedz!”

 Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

“Kuldīga ir viena no skaistākajām Baltijas jūras reģiona mazpilsētām, tās senās vēstures liecībām un vēlāku laiku kvalitatīviem uzslāņojumiem piemīt pasaules līmeņa vērtība. Pateicoties vairāku paaudžu kultūras, vietējās pārvaldības un sabiedrības centieniem, šīs vērtības ir saglabātas un veido kvalitatīvu dzīves telpu ar īpašu noskaņu. UNESCO Pasaules mantojuma statusa piešķiršana vispirms ir vērtības manifestācija, kurai seko atbildība par saglabāšanu.” atgādinot par nepieciešamību turpināt paaudžu darbu, saglabājot vērtības, sveicieniem pievienojas Dr. arch. Juris Dambis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs.

KULDĪGA – CEĻĀ UZ UNESCO

  • 1997 Latvija ratificē UNESCO Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, rodas ideja par Kuldīgas nomināciju UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.
  • 2001 Kuldīgas pašvaldība  UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai iesniedz ziņojumu par vēlmi uzsākt darbu Kuldīgas nominācijas sagatavošanā kopā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.
  • 2004 Iesniegta un apstiprināta Kuldīgas nominācija UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
  • 2011 UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja pārapstiprina Kuldīgas nomināciju UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā un izvirza nosacījumu iesniegt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.
  • 2018 Pēc UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas ieteikuma Kuldīgas novada pašvaldība pieteikuma sagatavošanā piesaista starptautisku ekspertu grupu. Ieteikums – Kuldīgas universālās vērtības pamatojumu papildināt Kurzemes -Zemgales hercogistes laika posma kontekstā.
  • UNESCO Pasaules mantojuma centrā iesniegts un akceptēts aktualizētais Kuldīgas pieteikums UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā ar precizētu nosaukumu un īpašas nozīmes universālās vērtības pamatojumu un aprakstu.
  • 2021 Latvijas Republikas Kultūras ministrija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominē Kuldīgu, iesniedzot UNESCO Pasaules mantojuma centram sagatavoto nominācijas pieteikumu.
  • 2023 saņemts pozitīvs Starptautiskās ievērojamu vietu un pieminekļu padomes (ICOMOS) ekspertu lēmums par Kuldīgas nominācijas iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā, kas ir kā rekomendācija UNESCO Pasaules mantojuma komitejas dalībvalstu balsojumam. Tiek ieteikts paplašināt nominācijā iekļaujamo teritoriju, vēstures posmu tvērumu un mainīt nosaukumu uz “Kuldīgas vecpilsēta.”
  • 2023. gada septembrī UNESCO Pasaules mantojuma komiteja 45. sesija Rijādā, Saūda Arābijā, lemj par Kuldīgas vecpilsētas uzņemšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Kuldīga ir vienīgā pilsēta pasaulē, kas pilnībā ataino tradicionālo Baltijas valstu arhitektūru, sapludinot latviešu un vācu tradīcijas. Īpaši labi saglabājusies 13. – 18. gadsimtā izveidojusies pilsētas struktūra, harmoniska pilsētvide un gleznainā upes ielejas ainava ir skaidra liecība par tradicionālajām apdzīvotajām vietām reģionā.

Kuldīga sniedz unikālu informāciju par hercogistes pilsētām, darbības nozarēm, amatniecību, tradīcijām un cilvēkiem.

Kuldīgas Goda pilsoņi

Ēvalds Valters

Ēvalds Valters (1894. gada 2. aprīlis – 1994. gada 26. septembris) — izcils latviešu teātra un kino aktieris, režisors un sabiedrisks darbinieks, dzimis Planīcas “Egleniekos”, tagadējā Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.

Četrus gadus viņš mācījās Kuldīgas ministrijas skolā, strādāja pie mātes brāļa Jēkaba Valtera dārzniecībā, vēlāk — sērkociņu fabrikā “Vulkāns”.
1912. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja fabrikā un vakaros apguva svešvalodas sociāldemokrātu kursos “Valodnieks”. Tā kā bija mātes vienīgais dēls, viņš netika iesaukts Pirmajā pasaules karā.

1915. gadā devās uz Maskavu, strādāja vīna firmā un iestājās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, lai karotu par Latviju. Piedalījās Ziemassvētku kaujās, nonāca vācu gūstā Vidzemē, vēlāk atkal pievienojās savam pulkam Krievijā.

Teātra gaitas sācis 1917. gadā 5. Zemgales strēlnieku pulka teātra trupā.
1920. gadā iestājies Maskavas teātra studijā “Tvorčestvo” (Творчество), bet 1923. gadā darbojies Osvalda Glāznieka dibinātajā Maskavas latviešu teātrī-studijā “Skatuve”.

Atgriezies Latvijā 1923. gadā, viņš līdz 1940. gadam periodiski strādāja Jēkabpils, Liepājas, Dailes un Daugavpils teātros, kā arī Rīgas radiofonā. Viņš lasīja aktiermākslas kursu Tautas akadēmijā un kopā ar aktieri Teodoru Lāci izveidoja profesionālo aktieru ansambli “Tautas teātris”.
1939. gadā iegādājās zemes gabalu Bieriņos un līdz 1950. gadu vidum burāja pa Lielupi un Rīgas līci ar savu jahtu “Ragana”.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Ēvalds Valters tika iecelts par Jelgavas teātra vadītāju, bet 1941. gadā atgriezās Dailes teātrī, kur strādāja līdz pat 1990. gadam. Viņš filmējās daudzās Rīgas Kinostudijas filmās un kļuva par vienu no atpazīstamākajiem latviešu aktieriem.

1956. gadā Latviešu Nacionālais fonds Skandināvijā izdeva Valtera (pseidonīms Ints Baltarājs) poēmu “Rusiāde”, kas tapusi komunistu okupācijas laikā bailēs un slepenībā. Poēmas rokrakstu slepus uz Stokholmu nogādāja Zviedrijas flotes virsnieks.

1976. gadā Ēvaldam Valteram piešķirts Kuldīgas Goda pilsoņa nosaukums.

Atmodas laikā viņš kļuva par nacionālās kustības simbolu — 1988. gada 8. oktobrī ar uzrunu atklāja Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresu, 11. novembrī kopā ar rakstnieku Albertu Belu pacēla sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils tornī, bet 1989. gada 17. jūnijā piedalījās Latviešu strēlnieku apvienības dibināšanā.
Viņš bija viens no pirmajiem, kas 1992. gada jūnijā saņēma atjaunotās Latvijas Republikas pasi.

Savu pēdējo lomu Ēvalds Valters nospēlēja 94 gadu vecumā — A. Čaka dzejas izrādē “Mūžības skartie”.
Pēdējos mūža gadus viņš pavadīja savās mājās “Ostos”, Rumbas pagastā.

Miris 1994. gada 26. septembrī, apglabāts Brāļu kapos Rīgā.

Uldis Brauns

Uldis Brauns (1932. gada 19. decembris – 2017. gada 13. janvāris) — viens no ievērojamākajiem Kuldīgas novada kultūras cilvēkiem, izcils kinooperators, režisors un dokumentālā kino klasiķis, viens no Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pamatlicējiem, Kuldīgas Goda pilsonis.

Dzimis Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā zemnieku ģimenē.
1953. gadā pabeidza Saldus zooveterināro tehnikumu, bet 1959. gadā ieguva kinooperatora specialitāti Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā Maskavā.

Pirmā pastāvīgā filma, kurā Uldis Brauns darbojās kā operators, bija “Baltie zvani” (1961). Filma 1964. gadā saņēma balvu Oberhauzenas īsfilmu festivālā, bet 1991. gadā Klermonferānas festivālā tā tika iekļauta simts visu laiku labāko pasaules īsfilmu sarakstā.

Drīz pēc tam Brauns debitēja arī kā režisors un operators, veidojot īsfilmas “Sākums” (1961), “Celtne” (1962) un “Strādnieks” (1963) — darbus, kas tiek uzskatīti par Rīgas poētiskā dokumentālā kino pamatiem.

1964. gadā viņš uzsāka studijas Maskavas Augstākajos režisoru un scenāristu kursos (neklātienes nodaļā), kur kā diplomdarbu radīja pilnmetrāžas dokumentālo filmu “235 000 000” (1967) — monumentālu vēstījumu par cilvēku dzīvi Padomju Savienībā. Filma 1968. gadā saņēma apbalvojumu Vissavienības kinofestivālā un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem sava laika dokumentālā kino darbiem.

Pēc šīs filmas Brauns pievērsās montāžas filmām, bet 20. gadsimta 70. gadu vidū uzņēma savu vienīgo spēlfilmu — “Motociklu vasara” (1975).

1990. gadā viņš publicēja fotoalbumu “Zeme atceras”, kurā apkopotas fotogrāfijas par Latviju pirmajā desmitgadē pēc Otrā pasaules kara.

No 2003. līdz 2005. gadam Uldis Brauns strādāja filmu studijā “Trīs”, kur režisēja vēsturisko dokumentālo filmu “Ardievu, XX gadsimt!” — no arhīvu materiāliem veidotu hroniku par notikumiem no 1905. gada revolūcijas līdz Trešajai atmodai. Šī filma turpina viņa agrāko montāžas filmu estētisko un poētisko tradīciju.

2007. gadā režisors Agris Redovičs dokumentālo filmu ciklā “Kinogadsimts Latvijā” radīja filmu “Uldis Brauns”, veltītu viņa personībai un radošajam mantojumam.

Mūža nogali Uldis Brauns pavadīja lauku sētā netālu no Kuldīgas, kopā ar sievu Dainuvīti, atgriezies vietā, kur bija pavadījis bērnību.
Miris 2017. gada 13. janvārī.

Līvija Rezevska

Līvija Rezevska, tēlniece un Kuldīgas goda pilsone, dzimusi veterinārfeldšera ģimenē Rīgā 1926. gada 20. maijā, taču bērnību pavadījusi Kuldīgā.

Zīmēšanu mācījusies pie Jēkaba Bīnes. 1951. gadā absolvējusi Mākslas Akadēmijas Tēlniecības nodaļu, kur viņa mācījusies pie tēlniecības vecmeistariem K. Zemdegas, E. Meldera, kā arī tēlnieka V. Zaļkalna, kura vadībā izstrādājusi diplomdarbu – „Vijolniece Lida Rubene”, kuru gatavojoties savai 60. dzimšanas dienai L. Rezevska atlēja bronzā.

Mākslinieces vēlme bija izveidot skulptūrparku dzimtajā pilsētā. Darbus uzsāka 1976. gadā. Tēlniece lepojās, ka ir vienīgā sieviete Eiropā, varbūt pat pasaulē, kas veselu skulptūrparku izveidojusi viena pati. Šie darbi veltīti gan mīlestības un auglības tēmai, gan mūzikas, sāpju un ciešanu tēmai.

Pilsētas dārzā atrodas 22 tēlnieces skulptūras, bet Kuldīgā vēl ir skulptūra “Māte ar bērnu” estrādes parkā, “Nākotne“ Annas kapos, “Meitene ar ūdens trauku“ 1905. gada parkā, piemiņas siena 1919. gada upuriem Gotlība sētā, piemineklis 1905. gada piemiņai, izstāžu zāle Mucenieku ielā 19, –kas veido Kuldīgas kultūrainavu. Kopumā tēlniece veidojusi vairāk kā 200 dažāda izmēra monumentālas tēlniecības darbus.

Par skulptūru “Meitene ar ūdenstrauku” L. Rezevska Vispasaules jaunatnes festivālā Maskavā saņēma diplomu un bronzas medaļu.

1990. gados, atgūstot vecāku īpašumu, viņa atgriezās uz dzīvi Kuldīgā. Radās doma par izstāžu zāles izveidošanu Mucenieku ielā 19. Tur tika iekārtota tēlnieces darbu ekspozīcija, kurā skatāmi ap pussimts darbu. Visi ekspozīcijā redzamie darbi tika dāvināti Kuldīgas pilsētai. Līdz ar to ir realizējies mākslinieces lielākais sapnis – viņas skulptūru parks pilsētā un skulptūru zāle Kuldīgā.

Romāns Vainšteins

Romāns Vainšteins (dzimis 1973. gada 3. martā Talsos) — izcils Latvijas riteņbraucējs, 2000. gada Pasaules čempions grupas braucienā, vairākkārtējs starptautisko sacensību uzvarētājs, Kuldīgas Goda pilsonis.

Viņš dzimis sportiskā ģimenē – tēvs jaunībā nodarbojies ar boksu, māte ar basketbolu.
Savus pirmos treniņus Romāns aizvadīja Kuldīgas sporta skolā, pie trenera Jāņa Baukša.
Vēlāk, mācoties Murjāņu sporta ģimnāzijā, viņš turpināja pilnveidoties trenera Jāņa Veides vadībā.

1995. gadā Eiropas čempionātā Prāgā izcīnīja otro vietu, bet 1996. gadā, startējot sacensībās Beļģijā un Francijā, guva 12 uzvaras.
Pēc tam Vainšteins devās uz Beļģiju un Itāliju, kur pievienojās profesionālajai komandai “Kross Selle Italia”, bet drīz pārgāja uz “Vini Caldirola”, kļūstot par vienu no tās līderiem.

2000. gadā Romāns Vainšteins kļuva par Pasaules čempionu grupas braucienā, gūstot vienu no visu laiku spožākajiem Latvijas panākumiem šajā sporta veidā. Viņš trīs reizes (2000., 2001. un 2003. gadā) startēja “Tour de France” daudzdienu velobraucienā, 2000. gadā finišējot 82. vietā kopvērtējumā.

Viņa kontā ir uzvaras “Grand Prix Larciano”, “Parīze–Brisele”, “Cecchi Gori”, “Giro d’Italia” 6. posmā (1999) un vairākos “Tirreno–Adriatico” posmos, kā arī 3. vieta Flandrijas tūres un “Parīze–Rubē” velobraucienos.
Savā karjerā pārstāvējis arī komandu “Lampre”.

2004. gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās pārstāvēja Latviju, izcīnot 28. vietu grupas braucienā.

Romāns Vainšteins plaši atpazīstams kā viens no visu laiku veiksmīgākajiem Latvijas riteņbraucējiem un viens no spilgtākajiem sportistiem, kas saistīti ar Kuldīgas novadu.

Kuldīgas karte

Skip to content